Ekoskola

 

Ekoskolu programmas 15 gadu jubilejai veltītais Ziemas forums pirmo reizi notiks Rīgā, Rīgas Rīnūžu vidusskolā no 24. līdz 26. februārim, un tajā piedalīsies 300 skolēni un pedagogi no visas Latvijas. Līdz šim Ekoskolu Ziemas forumi norisinājušies Daugmales pamatskolā, Ulbrokas vidusskolā un Ropažu vidusskolā.
Šogad Kalnciema vidudusskolu pārstāvēs skolotāja Liene Āboma un skolnieces Ance Annija no 7.klases, Amanda Bula no 6.klases, Egija Gīrnberga no 8.klases visas meitenes aktīvi darbojas ekopadomē

Ekoskolu foruma mērķis ir veidot izpratni par Ekoskolu programmā aktuālajām tēmām un palīdzēt Ekoskolu pārstāvjiem labāk izprast, kā programmas vērtības iespējams īstenot praksē, lai ikdienā veicinātu videi draudzīgu rīcību. Forums sniedz iespēju jauniešiem un pedagogiem no dažādām Ekoskolām iepazīt vienam otru un dalīties pieredzē, gūt jaunas zināšanas un prasmes, kā arī smelties iedvesmu zaļa dzīvesveida piekopšanai un popularizēšanai. To nodrošina daudzveidīga un piesātināta foruma programma, kurā ietvertas ne tikai tematiskas nodarbības, bet arī aizraujošas aktivitātes, piemēram, pārgājiens Mangaļsalā un jau par tradīciju kļuvušās Ekoskolu Olimpiskās spēles.

Forums aicinās dalībniekus iedziļināties nozīmīgos vides jautājumos – nodarbības palīdzēs labāk izprast bioloģisko daudzveidību Latvijas ainavās un pasaulē, apzināties mūsu lomu klimata pārmaiņās un izvērtēt savu ikdienas paradumu ietekmi uz pārtikas aprites sistēmu un atkritumu daudzumu pasaulē. Savukārt praktiskajās darbnīcās skolēni un pedagogi apgūs lietderīgas prasmes – piemēram, kā ekoloģiski gatavot ēst vai radīt modernu apģērbu, kā rīkot pasākumus, pēc iespējas mazinot to ietekmi uz vidi, un kā bez atkritumu radīšanas pagatavot pašiem savas higiēnas preces.

Rīgas Rīnūžu vidusskola, kurā notiks Ziemas forums, ir skolēnu skaita ziņā lielākā Ekoskola Rīgā, un var lepoties ar ilggadēju pieredzi programmā. Šogad jubileja ir ne tikai Ekoskolu programmai kopumā, bet arī Rīgas Rīnūžu vidusskolai, kas programmā piedalās jau desmit gadus.

“Mēs esam lepni par to, ka Ziemas forums notiks tieši mūsu skolā. Foruma sagatavošanas procesā ir iesaistīti visi – gan skolotāji, gan skolēni, gan vecāki,” stāsta skolas ekokoordinatore Violetta Liepiņa, “Rīnūžu vidusskola Ekoskolu programmā darbojas jau desmito gadu un šo gadu laikā būtiski ir mainījusies mūsu skolēnu attieksme pret vidi – viņi ir kļuvuši aktīvāki un apzinīgāki.”

Šogad Ziemas forums notiks jau ceturto reizi. Ideja par Ekoskolu forumu rīkošanu ne tikai gada siltajā laikā radās 2014. gadā, kad Daugmales pamatskola ekokoordinatores Žanetes Ceļmalnieces vadībā ierosināja ziemā organizēt Ekoskolām sportiska rakstura saietu. Ar Vides izglītības fonda palīdzību tika izveidota arī nopietna nodarbību un prasmju darbnīcu sadaļa, un pirmajā Ziemas forumā pulcējās dalībnieki no 40 skolām. Šogad dalībskolu skaits vairāk nekā dubultojies, gandrīz sasniedzot 100 skolu robežu.

“Būt pirmajiem ir pagodinoši un vienlaikus arī atbildīgi. Mūsu darba rezultātā Ziemas foruma ideja varēja pacelties mākoņos, vai arī tikt iebradāta zemē. Redzot, kā Ziemas foruma ideja ir attīstījusies, ir patiess gandarījums par mūsu toreizējo uzdrīkstēšanos, Vides izglītības fonda ieguldījumu, pašvaldības atbalstu un Ekoskolu atsaucību. Mēs ticam, ka šādas aktivitātes ļauj pasaulei kļūt par “kripatiņu” labākai!” saka Žanete Ceļmalniece.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un efektīvākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kas savas darbības Latvijā 15 gadu laikā ir ieguvis ievērojamu popularitāti – šobrīd tajā darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādes – ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas un augstskolas.

Ekoskolu programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu. Vides izglītības fonda darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Ekoskolu Ziemas forums notiek ar Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja – Lelde Vaivode, lelde.vaivode @zemesdraugi .lv

Ekoskolu Rīcības dienas aicina mainīt paradumus.

 

IMG_5968

IMG_5968
Picture 1 of 10

 

Sveicināti cienijamāie vecāki!

 

Katram no mums ir pienākums rūpēties un gādāt par vidi, kurā dzīvojam. Līdz ar atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi mēs ieliekam pamatus arī veselīgas sabiedrības veidošanā. Zaļā domāšana, zaļais dzīvesveids un ilgtspējīga rīcība – tās ir vērtības, kas sevī iemieso modernas, attīstītas un zaļas Latvijas nākotni,” atbalstot Ekoskolu Rīcības dienas, uzsver Latvijas prezidents “.

Raimonds Vējonis

 


Šajā mācību gadā Kalnciema visusskolas eko gada tēma ir ENERĢIJA, Pasaules rīcības dienā vēlamies Jums dāvāt  25 vienkāršus padomus enerģijas taupīšanai mājās un ceļā.

Ar šiem padomiem mēs Jums parādīsim, kas ir svarīgi, saudzējot klimatu – saprātīga enerģijas izmantošana, moderna tehnika un apzināta rīcība. Jūs redzēsiet – saudzēt klimatu ir ne tikai viegli, bet arī patīkami, jo ar to Jūs ietaupāt savus izdevumus. Svarīgākais klimata saudzēšanā ir tas, ka piedalās visi, arī Jūs. Ja katrs ievēros tikai dažus sīkumus, tad kopā izdosies ietaupīt lielu CO2 daudzumu. Tādēļ katram ir jāsāk ar savu māju un jāatceras, ka atmaksājas arī šķietami nenozīmīgās lietas.

Apkure

1.padoms

Zemāku istabas temperatūru! Katrs grāds ietaupa apmēram 6% kurināšanai patērētās enerģijas, taču jāsalst tik un tā nav. Ieteicamā temperatūra telpās: dzīvojamā istabā un darba telpās20°C, virtuvē un guļamistabā 18°C, koridorā 15°C. Tāpēc biežāk ieskatieties termometra rādījumos.

2.padoms

Apkure ir ieslēgta, lai gan mājās visu dienu neviena nebūs? Elektroniskie termostata ventiļi ir attiecīgi noregulējami – pa dienu istabas temperatūra tiek pazemināta, bet, kad Jūs nākat mājās, tā atkal tiek paaugstināta. Pie tam šos ventiļus ir viegli iebūvēt. Aprunājieties ar kādu apkures speciālistu.

3.padoms

Reizēm sienas aiz radiatoriem ir plānākas, tāpēc siltums var vieglāk aizplūst. Ja starp sienu un radiatoru ir pietiekami daudz vietas, tad Jūs siltuma zudumus varat aizkavēt, izmatojot īpašas siltumizolācijas plāksnes vai folijas. Tās ievieto starp radiatoru un sienu. Tā Jūs istabā saglabājat siltumu, nevis apkures izmaksas.

Klimata labā īpaši daudz var darīt dzīvokļu un māju īpašnieki, jo enerģijas patēriņš un CO2 izplūšana pirmām kārtām ir atkarīga no ēkas celtniecības veida un apkures sistēmas. Ja Jūs plānojat kādu jaunbūvi, tad enerģiju taupošs celtniecības veids Jūsu enerģijas patēriņu var samazināt pat par 80% no vidējā patēriņa. Konsultējieties! Neatkarīgi no tā, vai esat īrnieks, vai arī dzīvojat paša četrās sienās, mūsu padomi Jums noteikti palīdzēs taupīt enerģiju.

4.padoms

Karstais ūdens veic garu ceļu, līdz tas sasniedz Jūsu radiatoru. Pārliecinieties, vai apkures caurules tur, kur iet cauri neapsildītām telpām (piem. pagrabam), ir siltinātas. Pretējā gadījumā to būtu nepieciešams darīt. Aprunājieties par to ar ēkas saimnieku.

5.padoms

Ja Jums ir pašiem sava apkures sistēma, tad Jums vajadzētu pārbaudīt sūkņus. Jaunie sūkņi patērē ievērojami mazāk elektrības nekā vecāki modeļi.

6.padoms

Logu vaļā – apkures ventili ciet. Kurš virina logu, kamēr apkure ir ieslēgta, apsilda arī ielu. Labāk vēdināt ātri un pamatīgi – vairākas reizes dienā logu plaši atvērt uz dažām minūtēm, un apkuri uz to laiku izslēgt.

Virtuve

Lielajām sadzīves iekārtām ir Eiropas Savienības izstrādāts enerģijas patēriņa marķējums. Līdzās tehniskajām īpašībām tas vērtē arī iekārtu enerģijas patēriņu – no A (zems patēriņš) līdz G (augsts patēriņš). Šo marķējumu Jūs atradīsiet uz veļas mazgājamām mašīnām, veļas žāvētājiem, trauku mazgājamām mašīnām, ledusskapjiem un saldējamām iekārtām, kā arī uz spuldzēm. Pērkot pietiek paskatīties uz marķējumu, lai zinātu, vai iekārta ir ekonomiska.

7.padoms

Daudzu ledusskapju elektrības patēriņa izmaksas gadu laikā būtiski var pārsniegt to iegādes cenu. Tātad nepērciet tādu, kas būtu zemāks par «A» klasi. Arī «A» klases ietvaros ir ievērojamas patēriņa atšķirības, tādēļ vispirms salīdziniet un tad pērciet. Savu veco ledusskapi vajadzētu nodot atkritumu šķirošanas laukumā.

8.padoms

Ledusskapim patīk vēsums. Blakus plītij, trauku mazgājamai mašīnai vai radiatoram tam nav ko meklēt. Siltumu, ko šīs iekārtas izstaro, ledusskapim ir ar pūlēm jāatdzesē. Rūpējieties, lai gaiss ledusskapja aizmugurē var labi cirkulēt, un noregulējiet temperatūru uz 6 °C.

9.padoms

Pietiek ar vienu iespēju sasaldēt. Vai Jums ir nepieciešams pirkt saldējamo iekārtu? Bieži pilnīgi pietiek ar kameru ledusskapī, un papildus iekārtas nav nepieciešamas. Starp citu, jau ikdienas iepirkumu laikā Jūs varat saudzēt klimatu – saldēto produktu uzglabāšanas un transporta izmaksas ir lielākas kā pērkot svaigus pašmāju produktus.

10.padoms

Profesionālie pavāri izmanto gāzes plītis, jo ar to palīdzību temperatūru var regulēt daudz precīzāk. Pie tam tās izraisa daudz zemāku CO2 izplūdi, un ar to ieinteresē arī profesionālos klimata saudzētājus. Ja Jūsu dzīvoklim ir gāzes pieslēgums, tad ir vērts pāriet no elektriskās uz gāzes plīti.

11.padoms

Uzliec katlam vāciņu – tik vienkārši vārot varat ietaupīt līdz pat 25% enerģijas. Vēl vairāk enerģijas ietaupīsiet, ja vārīsiet iespējami mazā ūdens daudzumā. Katlam būtu jāatrodas tieši uz riņķa un jābūt ne lielākam, ne mazākam par to. Elektriskās plīts riņķus Jūs droši varat izslēgt jau ātrāk, jo tie silda arī labu brīdi pēc tam. Lietojot spiediena katlus un elektriskās ūdens kannas, Jūs ietaupāt vēl vairāk enerģijas.

Mazgāšana

12.padoms

Izmantojiet visu veļas mazgājamās mašīnas tilpumu. Daudzas no tām mazāka veļas daudzuma mazgāšanai patērē tikpat daudz ūdens un elektrības kā pilnas. Videi draudzīgi ir mazgāt pilnu veļas mašīnu – ar to nevar sacensties pat taupības režīms.

13.padoms

Kārtīgi izgrieziet drēbes veļas mašīnā. Jūs aiztaupīsiet daudz darba savamveļas žāvētājam, ja lielākā daļa ūdens jau pirms tam būs izgriezta. Pērkot veļas mazgājamo mašīnu, pievērsiet uzmanību, lai pie veļas izgriešanas marķējumā būtu «A».

14.padoms

Veļas vārīšanas vietā pilnīgi pietiek ar 40 °C. Tā Jūs ietaupāt līdz pat 50% enerģijas, saudzējat vidi un savu apģērbu. Arī mērcēšana lielākajā daļā gadījumu nav nepieciešama, tā Jūs ietaupāt gan laiku, gan elektrību un samazināt arī CO2 izplūdi.

15.padoms

Veļu, žāvējot laukā uz auklas, netērēsiet nevienu KWst. Bet, ja nevarat atteikties no veļas žāvētāja, tad pērkot noteikti ņemiet vērā enerģijas patēriņu. Elektriskie kondensācijas žāvētāji patērē vairāk enerģijas nekā gaisa cirkulācija žāvētāji, taču videi visdraudzīgākie ir ar gāzi darbināmie veļas žāvētāji.

Gaisma

16.padoms

Lietojot ekonomiskās spuldzes, Jūs varat ievērojami ietaupīt elektrību. Salīdzinājumā ar parastajām spuldzēm vienādā apgaismojumā, tās patērē līdz pat 80% mazāk enerģijas. Nomainiet tās spuldzes, kuras ikdienā dedzināt visvairāk, ar ekonomiskajām spuldzēm. Elektropreču veikalos Jūs varat izvēlēties visdažādāko formu un krāsu spuldzes. Arī šeit ir vērts uzmest aci marķējumam – iespēju robežās pērciet «A» klases preci, tad tas ātri atmaksāsies.

STAND-BY

17.padoms

Lai gan Jūs televizoru izslēdzat ar pulti, tas tik un tā patērē elektrību, pie tam vēl ne pa jokam – apmēram 70 KWst gadā. Arī mūzikas centri, printeri, halogēnās lampas un mobilo telefonu lādētāji bieži vien patērē elektrību arī tad, kad tie netiek izmatoti, bet ir pieslēgti strāvai. Slepenos elektrības patērētājus var atpazīt pēc degošām stand-by lampiņām, detaļām, kas it kā izslēgtas tomēr ir siltas vai sīc. To ir viegli novērst ar pagarinātāju un kontaktu palīdzību, kurus var ieslēgt un izslēgt. Tas šīm iekārtām ātri vien iemācīs taupīt.

Vannasistaba

18.padoms

10% Jūsu patērētās enerģijas aiziet ūdens sildīšanai. Lai dušā pār muguru tomēr nedabūtu auksta ūdens šalti, labāk izmantojiet ekonomisku dušas uzgali. Pārliecināts klimata saudzētājs iet dušā tā vietā, lai katru dienu plunčātos vannā. Ar ūdeni vispār ir jāapietas taupīgi, jo arī tā iegūšana un apstrāde attīrīšanas iekārtās prasa daudz enerģijas.

Ceļā

19.padoms

Izvairieties braukt īsus attālumus ar automašīnu. Kad motors ir auksts, degvielas patēriņš un izplūdes gāzu daudzums ir īpaši liels. Un, tā kā katalizators, kad tas vēl ir auksts, nedarbojas, visas izplūdes gāzes nefiltrētas nokļūst gaisā. Tieši blīvi apdzīvotās vietās braukt ar sabiedrisko transportu ir gan ātrāk, gan taupīgāk enerģijas patēriņa ziņā. Īsus attālumus vislabāk pārvarēt ar kājām vai ar divriteni. Tas nāks par labu Jūsu un arī klimata veselībai.

20.padoms

Brauciet ar sabiedrisko transportu. Tā Jūs saudzēsiet klimatu un savus nervus. Piemēram, tramvaji un piepilsētas vilcieni nestāv sastrēgumos.

21.padoms

Ļaujiet lidmašīnai atpūsties. Skaistas pludmales un neskarta daba ir ne tikai Kanāriju salās, bet arī tepat Latvijā. Šādā ģimenes izbraukumā Jūs sev aiztaupīsiet ne tikai stresu, kas saistīts ar lidošanu, bet arī izdarīsiet lielu pakalpojumu klimatam.

22.padoms

Iztīriet bagāžas nodalījumu. Katrs liekais kilograms patērē papildus degvielu. Ir pēdējais laiks izvākt visu nevajadzīgo no bagāžas nodalījuma. Arī klimata regulēšana un apsildāms priekšējais stikls paaugstina degvielas patēriņu. Izmantojiet tos tikai nepieciešamības gadījumā. Slēpju un velosipēdu turētājus, kā arī jumta bagāžnieku pēc lietošanas būtu jānoņem, jo tie palielina gaisa pretestību un tādējādi arī degvielas patēriņu.

23.padoms

Vieglās automašīnas ar lieliem motoriem īpaši pilsētas satiksmē patērē ievērojami vairāk degvielas nekā modeļi ar mazāku cilindra darba tilpumu un ZS – to ir svarīgi ņemt vērā, pērkot mašīnu. Mašīna ar mazāku motoru aiztaupīs Jums lielus patērētās degvielas rēķinus un klimatam – nevajadzīgu CO2 piesārņojumu.

24.padoms

Bez vajadzības nebrauciet ar ziemas riepām. Tas palielina degvielas patēriņu.

25.padoms

Kas laicīgi pārslēdz ātrumu, taupa līdz pat 20% degvielas. Tāpēc Jums nav jābrauc lēnām – strauji palieliniet tempu un ātri pārslēdziet nākamo ātrumu jau pie 1500 līdz 2000 apgr./min. Īpašos kursos Jūs varat apgūt arī vēl citas viltības, kā Jūsu automašīnai iemācīt taupīt degvielu.

eko160916

Informācija medijiem

 

Rīgā,

2016. gada 7. novembrī

 

Ekoskolu Rīcības dienas aicina mainīt paradumus

 

 

No šodienas līdz 13. novembrim jau ceturto gadu Latvijā un 63 citās pasaules valstīs notiks Ekoskolu Rīcības dienas. To mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību vides aizsardzībai, parādot saikni starp globālajiem procesiem un mūsu ikdienas paradumiem, un iedvesmojot šos paradumus mainīt. Latvijā Ekoskolu Rīcības dienās iesaistījušās vairāk nekā 150 skolas.

 

“Katram no mums ir pienākums rūpēties un gādāt par vidi, kurā dzīvojam. Līdz ar atbildīgu attieksmi pret apkārtējo vidi mēs ieliekam pamatus arī veselīgas sabiedrības veidošanā. Zaļā domāšana, zaļais dzīvesveids un ilgtspējīga rīcība – tās ir vērtības, kas sevī iemieso modernas, attīstītas un zaļas Latvijas nākotni,” atbalstot Ekoskolu Rīcības dienas, uzsver Latvijas prezidents Raimonds Vējonis.

 

Latvijā Ekoskolu Rīcības dienās ir iesaistījušās vairāk kā 150 skolas, un katra no tām ir izvēlējusies uz kuru no ANO Ilgtspējīgas attīstības mērķiem fokusēties. Šeit ir pieejama karte, kurā atzīmētas visas iesaistītās skolas un to plānotās aktivitātes http://www.videsfonds.lv/lv/ekoskolu-r-c-bas-dienas

 

Šogad vairākas no skolām Rīcības dienu laikā aicinās mazāk izmantot automašīnas, iespēju robežās izvēloties citu transporta veidu vai aicinot draudzēties un vienā mašīnā braukt vairāk kā vienam vai diviem cilvēkiem. Citas skolas aicinās pārdomātāk izvēlēties pārtikas produktus, lai iepirktu tik, cik nepieciešams un tā neradītu liekus atkritumus. Tāpat arī skolu audzēkņi Rīcības dienu ietvaros apmeklēs ekoloģiski sertificētas zemnieku saimniecības, bet kādā skolā uzstāsies lauksaimniecības bioloģiskās daudzveidības eksperts, kas stāstīs skolēniem par Latvijas kultūraugu daudzveidību un bagātību. Vairākas no skolām aicinās pievērst uzmanību ūdens taupīšanai un Latvijas ūdens resursu nepiesārņošanai un neizšķērdēšanai.

 

Rīcības dienu nedēļa šoreiz sakrīt arī ar Mārtiņdienu, vairākas skolas to izmantos, svētku mielastam mudinot izmantot sezonālos dārzeņus no Latvijas laukiem. Citas skolas Rīcības dienu pasākumus sasaistīs ar Lāčplēša dienas aktualitātēm, spilgtāk iezīmējot tieši Latvijas lokālo kontekstu – vēsturiskās un ģeogrāfiskās īpatnības, kuras var ļaut mums īpaši veiksmīgi īstenot ilgtspējīgas, dabai draudzīgas iniciatīvas.

 

Ekoskolu Rīcības dienas tika aizsāktas 2013. gadā ar mērķi apvienot visas Ekoskolas kopīgā, sabiedriski nozīmīgā akcijā. Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē. Visā pasaulē to apgūst 17 000 000 skolēni, savukārt Latvijā – vairāk kā 40 000. Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas vides pārvaldības sistēmas izveide skolā.

 

Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk kā 49 000 skolas visā pasaulē, Latvijā tās ir gandrīz 200 izglītības iestādes, sākot no pirmskolas izglītības iestādēm līdz par augstskolām. Latvijā Ekoskolu programmu īsteno Vides izglītības fonds. Ekoskolu programma ir viena no piecām Starptautiskā Vides izglītības fonda programmām.

 

“Rīcības dienas piedāvā Ekoskolām tiešāk un fokusētāk uzrunāt sabiedrību,“ stāsta Ekoskolu Rīcības dienu koordinators Latvijā Edmunds Cepurītis, “Ekoskolu Rīcības dienu mērķis ir dalīties pieredzē,  iedrošināt izmēģināt jaunus ieradumus un stāstīt, kāpēc tas būtu jādara, kādu ietekmi uz vidi un uz mums pašiem šie paradumi atstāj. Piemēram, ja izvēlamies uzturā lietot palmu eļļu, mēs veicinām dabas vērtību izzušanu valstīs, kurās tiek ievāktas izejvielas eļļas izgatavošanai. Vairākas no palmu eļļām nav arī tā veselīgākā izvēle.”

 

Šogad Ekoskolu Rīcības dienas veltītas 17 ANO Ilgstpējīgas attīstības mērķiem, izceļot ar vidi saistītos četrus mērķus – ilgtspējīgu iepirkšanos, dabas vērtību aizsardzību jūrā, dabas aizsardzību sauszemē un klimata pārmaiņu mazināšanu.

 

Atbalstītāji

 

Šogad Ekoskolu Rīcības dienām ir daudz dažādu atbalstītāju, no kuriem interesantāko un veiksmīgāk īstenoto kampaņu veidotāji saņems iedvesmojošas balvas. Putnu vērošanas un dabas izziņas ekskursiju organizatori Dabas Tūres dāvās ekskursiju, Pasaku Meža dabas takas īpašnieki apbalvos ar dāvanu karti dabas takas apmeklējumam, piedzīvojumu organizācija DabaLaba nodrošinās loka šaušanas treniņu, bet kompānija Lūzumpunkts – laivu braucienu nelielai skolēnu grupai, Liepājas teātris un Dirty Deal Teatro sniegs iespēju par brīvu apmeklēt teātra izrādi, savukārt zinātkāres centrs ZINOO dāvinās centra apmeklējumu skolēnu grupai, un komandas veidošanas uzņēmums Sense of Team apbalvos ar divu dienu komandas veidošanas treniņu zemo virvju parkā profesionālu treneru pavadībā.

 

Kontaktinformācija

 

Vides izglītības fonds – lelde.vaivode@zemesdraugi.lv, www.videsfonds.lv , https://www.facebook.com/videsfonds/

Ekoskolu Rīcības dienu koordinators Latvijā – edmunds.cepuritis@zemesdraugi.lv

Ekoskolu programmas koordinators Latvijā – daniels.truksans@zemesdraugi.lv

eko160916

182 skolas visā Latvijā ieguvušas Ekoskolas statusu

 125 Latvijas izglītības iestādes šajā mācību gadā par īpašiem panākumiem ilgtspējīgas attīstības, vides izglītības un vides aizsardzības veicināšanā skolā un tās apkārtnē saņēmušas starptautisko Ekoskolas nosaukumu un Zaļā Karoga balvu. Vēl 57 skolas saņems diplomu un Latvijas Ekoskolas nosaukumu.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un efektīvākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš savas darbības Latvijā 14 gadu laikā ir ieguvis ievērojamu popularitāti – šobrīd tajā darbojas jau vairāk nekā 200 izglītības iestādes – ne tikai skolas, bet arī pirmsskolas un augstskolas.  Visā pasaulē Ekoskolu programmai ir vismaz 49 000 dalībskolu 64 valstīs, kuras visas tiecas īstenot ambiciozu mērķi – iesaistīt skolēnus aizraujošā, uz rīcību orientētā un sociāli atbildīgā vides izglītības procesā,  lai nodrošinātu, ka jaunieši ir spējīgi radīt pasaulē pozitīvas pārmaiņas, kas veicina ilgtspējīgu attīstību. Programmas atpazīstamākais elements ir starptautiskā Zaļā karoga balva, ko saņem tikai tās skolas, kas ilgstošā laika posmā spēj demonstrēt izcilas aktivitātes vides jomā. Savukārt Latvijas Ekoskolas nosaukums un diploms ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu.
Iepriekšējā mācību gadā Latvijā plīvoja 117 Zaļie karogi. Šīs balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu un ikreiz jānopelna, visa gada garumā organizējot jēgpilnus vides izglītības pasākumus skolā un veicinot apkārtējās sabiedrības līdzdalību tajos. Pēc rūpīgas izvērtēšanas lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir VARAM, IZM un citu valsts institūciju, kā arī sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.
Ikviena izglītības iestāde, kas gatava savā darbā pievērsties vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības jautājumiem, var iesaistīties Ekoskolu programmā. Vides izglītības fonds šīm skolām nodrošina metodisko materiālu vides izglītības īstenošanai skolā, kā arī sniedz atbalstu un iespēju piedalīties dažādās apmācībās, pieredzes apmaiņas forumos un nacionāla un starptautiska līmeņa projektos. Turklāt dalība Ekoskolu programmā ir vērtīgs ieguvums ne tikai skolas kolektīvam, bet arī pašvaldībai, kurā skola atrodas, jo sabiedrības līdzdalības veicināšana ir viens no nozīmīgākajiem Ekoskolu programmas aspektiem, un skolas ciešā sadarbībā ar vietējo pašvaldību mērķtiecīgi īsteno aktivitātes, kas veicina efektīvu apkārtējās vides pārvaldību.

Ikgadējais Ekoskolu apbalvošanas pasākums notiks 19. septembrī, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Kalnciema vidusskola jau trešo gadu ieguvusi Zaļo karogu un piedalīsies apbalvošanas pasākumā.


Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem, kurš Latvijā darbojas jau divpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Kalnciema vidusskola darbojas 4 gadus. Šogad kā liels izaicinājums bija iespēja iesaistīties starptautiskā projektā „Ēdam atbildīgi” .„Ēdam atbildīgi!” ir starptautiska, uz rīcību orientēta mācību programma Ekoskolām, kas aizsākas EYD 2015 (Eiropas attīstības gads 2015) ietvaros un turpināsies arī turpmāk kā neatņemama Ekoskolas programmas sastāvdaļa. Šajā projektā programmā piedalās deviņas Eiropas valstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija. Latviju pārstāv 20 pilotskolas. Kalnciema vidusskola ir viena no tām. Caur dažādām aktivitātēm aicinot uz skolu  vides lektorus un speciālistus, ekoskolu koordinatoru Danielu Trukšānu, bioloģiskās lauksaimniecības konsultanti  Lāsmu Ozolu ar  izglītojošiem materiāliem. „Ēdam atbildīgi!” programma informē par globāliem izaicinājumiem un to nozīmi vietējā līmenī – reģionā, pilsētā vai ciematā. Tā veicina izpratni par efektīvu resursu izmantošanu. Ar bioloģisko daudzveidību  skolēni tika iepazīstināti praktiski  audzējot uz palodzēm veselīgos dīgstus, pie skolas tika izveidota dārzeņu dobe. Tika veidota izpratne par klimata pārmaiņām, cilvēktiesībām un godīgu tirdzniecību.  Skolā tika organizēti  pasākumi, kuros skolēni apguva veselīga ēdiena gatavošanu kopā ar Latvijas veģetārieša rokasgrāmatas autori Ditu Lasi, kura ir aizrautīga bio, eko, zaļā un veģetārā dzīvesveida piekritēja. Pirmais projekta gads noslēgsies jūlijā, bet līdz tam vēl atlikuši mazie darbiņi, atskaites par padarīto.eko29206106

 

Zināšanas, prasmes un piedzīvojumi – Ekoskolu Ziemas forumā

No 26. līdz 28. februārim Kalnciema vidusskolas eko padomes skolēni Egija Grinberga un Agnese Jekševica kopā ar skolotāju Lieni Ābomu dosies uz Ekoskolu Ziemas forumu.

   Vides izglītības fonds kopā ar Ropažu vidusskolu, Ropažu novada pirmsskolu “Annele” un Ropažu novada domes atbalstu, īstenos nu jau trešo Ekoskolu ziemas forumu, kas pulcēs 200 dalībniekus – skolotājus un skolēnus, no vairāk kā 70  izglītības iestādēm, kas iesaistījušās Ekoskolu programmā.

Ekoskolu vides forums ir izglītojošs pieredzes apmaiņas pasākums Ekoskolu pārstāvjiem, kura ietvaros notiek apmācības un praktiskas nodarbības, kas sniedz iespēju dalīties pieredzē par vides izglītības īstenošanu,  veidot izpratni par Ekoskolu programmu, tās saistītajiem jautājumiem un saprast, kā dažādas idejas iespējams īstenot praksē, lai tā kļūtu par ikdienas rīcību. Ekoskolu forums ir iespēja iepazīt vienam otru, gūt jaunas zināšanas, daloties pieredzē, kā arī rast papildus motivāciju un iedvesmu arī turpmāk dzīvot videi draudzīgi gan savās skolās, gan ikdienā.

Galvenās foruma tēmas būs  bioloģiskā daudzveidība un atbildīgs pārtikas patēriņš, sasaistot foruma aktivitātes ar šī gada lielākajiem projektiem, kuros piedalās kopumā vairāk kā 60 Ekoskolas Latvijā – starptautisku bioloģiskās daudzveidības projektu, kas aicinās iepazīt dabas daudzveidību pirmsskolu un sākumskolu audzēkņiem, un projektu “Ēdam atbildīgi!”, kurā caur dažādām aktivitātēm un izglītojošiem materiāliem programma informēs par globāliem izaicinājumiem un to nozīmi vietējā līmenī.

Foruma pirmajā dienā dalībniekiem būs iespēja piedalīties izglītojošās darbnīcās kopā ar Vides SOS aplikācijas veidotājiem un Energoefektivitātes centra ekspertiem, un doties piedzīvojumos iesvētību trasē Ropažu apkārtnes mežos un purvos, kamēr pedagogi dalīsies pieredzē vides izglītības īstenošanas praksēs.

Sestdien paredzētas dažādas izglītojošas nodarbības – Pasaules dabas fonda pārstāvji stāstīs par lauksaimniecības ietekmi uz vidi, biedrības homo ecos:  aktīvisti – par pārtikas patēriņa saistību ar klimata pārmaiņām un Dita Lase – veģetārās uztura skolas Vegus.lv vadītāja un forumos jau iemīļota lektore – par dabai draudzīgu gatavošanu. Citās nodarbībās tiks runāts par tādām tēmām kā biodaudzveidības veicināšana, ekoloģiskā lauksaimniecība, upju piesārņojuma cēloņi un dabas vērošanas nozīme.

Nodarbībām sekos iespēja pārbaudīt jauniegūtās zināšanas sacensībās un diskusijās,  pēc tam – radoši izpausties prasmju darbnīcās, gūstot vērtīgu pieredzi veselīgā ēst gatavošanā, argumentācijas, mākslas, komunikācijas, tehnoloģiju, dārzniecības, dabas izziņas un daudzās citās darbnīcās. Par jautrību un zaļiem jokiem sestdienas vakarā parūpēsies improvizācijas teātris Impro Zoo. Forums noslēgsies svētdien ar izzinošu ekspedīciju Ropažu apkārtnes mežos un aktivitātēm svaigā gaisā –  iedvesmojot jauniegūtās zināšanas un prasmes likt lietā ikdienā un dzīvot videi draudzīgi.

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē, kurš Latvijā darbojas jau vienpadsmit gadus. Ekoskolu programmā Latvijā šobrīd darbojas gandrīz 200 izglītības iestādes, bet visā pasaulē programmā ir iesaistītas vairāk kā 46 000 skolu.

Programmu Latvijā īsteno Vides izglītības fonds, kas nodrošina visu Starptautiskā Vides izglītības fonda (Foundation for Environmental Education – FEE International) programmu darbību un attīstīšanu.
Vides izglītības fonds – www.videsfonds.lv, www.twitter.com/videsfonds
Ekoskolas – www.draugiem.lv/ekoskolas

Informāciju sagatavoja – Ieva Gedzuna

ieva.gedzuna@zemesdraugi.lv

Ekoskolu Ziemas forumu 2016 rīko Vides izglītības fonds sadarbībā ar Ropažu vidusskolu un Ropažu novada domes finansiālu atbalstu. Ekoskolu programmas darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds.

footer

Ēd atbildīgi

ed_atbildigi_header

“Ēdam atbildīgi!” projekta koordinatoru seminārs

Attēlus var aplūkot šeit.

23.novembrī starptautiskajā projektā “Ēdam atbildīgi!” iesaistīto izglītības iestāžu skolotāji atkal satiksies, lai pārrunātu aktualitātes un papildinātu zināšanas par atbildīgu pārtikas patēriņu.
Skolotāji ir iepazīstināti ar programmas metodoloģiju, kas pirmajā, izmēģinājuma gadā, vēl tiek papildināta un uzlabota, sadarbojoties ar iesaistītajām skolām. Tāpēc seminārā īpaša uzmanība tiks veltīta pieredzes apmaiņai metodoloģijas realizēšanā un turpmāko soļu apzināšanā, kā arī jaunu ideju ģenerēšanai.

Seminārs notiks mājīgajā veģetāro ēdienu kafejnīcā “Gardā pupa”, kuras saimnieks un pavārs Imants Dzelme pasākuma ietvaros iesaistīs skolotājus iedvesmojošā nodarbībā.

„Ēdam atbildīgi!” mācību programma Ekoskolām, veidota ar uzsvaru uz izglītības ciešu sasaisti ar praktisku rīcību, kas aizsākas EYD 2015 (Eiropas attīstības gads 2015) ietvaros un turpināsies arī turpmāk kā neatņemama Ekoskolas programmas sastāvdaļa. Programmā piedalās deviņas Eiropas valstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.

 

Projekts tiks īstenots trīs gadu garumā, kopumā Latvijā iesaistot vismaz 100 izglītības iestādes. Pirmajā projekta gadā izvēlētas 20 pilotskolas. Caur dažādām aktivitātēm un izglītojošiem materiāliem, „Ēdam atbildīgi!” programma informē par globāliem izaicinā         jumiem un to nozīmi vietējā līmenī – reģionā, pilsētā vai ciematā. Tā veicina izpratni par efektīvu resursu izmantošanu, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, cilvēktiesībām un godīgu tirdzniecību; par šķietami attālinātām tēmām, kuras mēs varam ietekmēt pozitīvi vai negatīvi, mainot savus ēšanas paradumus.

 

 

„Ēdam atbildīgi!” – https://www.facebook.com/edamatbildigi/timeline

Ekoskolas – http://www.videsfonds.lv/lv/ekoskolas, http://www.draugiem.lv/ekoskolas/

 

Informāciju sagatavoja – Ieva Gedzuna, ieva.gedzuna@zemesdraugi.lv

Ekoskolu koordinators Latvijā – Daniels Trukšāns, daniels.truksans@zemesdraugi.lv

 

Izglītības iestādes, piedaloties projektā „Ēdam atbildīgi!” saņems finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai no Eiropas Savienības. Dokuments sagatavots „Ēd atbildīgi!” projekta ietvaros ar finansiālu atbalstu no Eiropas Savienības. Par dokumenta saturu atbild oficiālais projekta partneris un pārstāvis Latvijā – Vides izglītības fonds.

Vides izglītības fonda darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Vides izglītības fonda darbību finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija projekta „Zaļais izrāviens -Vides izglītības fonda darbības stiprināšana“ (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100) ietvaros.

ed_atbildigi_footer

 


 

ed_atbildigi_header
„Ēdam atbildīgi!” ir starptautiska, uz rīcību orientēta mācību programma Ekoskolām, kas aizsākas EYD 2015 (Eiropas attīstības gads 2015) ietvaros un turpināsies arī turpmāk kā neatņemama Ekoskolas programmas sastāvdaļa.

Aizvien svarīgāks kļūst jautājums gan par to, kādu iespaidu uz mūsu veselību, vidi atstāj pārtika, ko ēdam, gan arī par pārtikas sadalījumu pasaulē – tās trūkuma un pārprodukcijas paradoksu. Sākot apzināties atbildību par savu ķermeni, arī skolēni var sākt aizdomāties par pārtikas ietekmi uz vidi un cilvēku. Tā kā pārtika ir viena no mūsu pamatvajadzībām, šis temats ir nesaraujami saistīts ar daudzām vides tēmām, kuru skatīšana caur pārtikas prizmu veicina sistēmisku domāšanu un ilustrē to, kā pārtika ietekmē vidi, mūsu veselību un arī sociālos jautājumus globālā mērogā.
Programmā piedalās deviņas Eiropas valstis – Bulgārija, Horvātija, Čehija, Latvija, Malta, Polija, Rumānija, Slovākija un Slovēnija.
Caur dažādām aktivitātēm un izglītojošiem materiāliem, programma informēs par globāliem izaicinājumiem un to nozīmi vietējā līmenī – reģionā, pilsētā vai ciematā. Tā veicinās izpratni par efektīvu resursu izmantošanu, bioloģisko daudzveidību, klimata pārmaiņām, cilvēktiesībām un godīgu tirdzniecību; par šķietami attālinātām tēmām, kuras mēs varam ietekmēt pozitīvi vai negatīvi, mainot savus ēšanas paradumus.
Projekts tiks īstenots trīs gadu garumā, kopumā Latvijā iesaistot vismaz 100 izglītības iestādes.
Pirmajā projekta gadā izvēlētās tiek 20 pilotskolas , tajā skaitā esam mēs Kalnciema vidusskola.
Vides izglītības fonds – www.videsfonds.lv, www.twitter.com/videsfonds Ekoskolas – www.draugiem.lv/ekoskolas
Izglītības iestādes, piedaloties projektā „Ēdam atbildīgi!” saņems finansiālu atbalstu savu ideju īstenošanai no Eiropas Savienības. Dokuments sagatavots „Ēd atbildīgi!” projekta ietvaros ar finansiālu atbalstu no Eiropas
Savienības. Par dokumenta saturu atbild oficiālais projekta partneris un pārstāvis
Latvijā – Vides izglītības fonds.
Vides izglītības fonda darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds. Vides izglītības
fonda darbību finansiāli atbalsta Islande, Lihtenšteina un Norvēģija projekta „Zaļais izrāviens –
Vides izglītības fonda darbības stiprināšana“ (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100) ietvaros.

ed_atbildigi_footer

 

Vides izglītības fonda darbības stiprināšana“ (projekta nr. 2012.EEZ/DAP/MAC/100) ietvaros.


 

 

Ekoskolu programma

Ekoskolu programma ir viens no visaptverošākajiem un arīdzan populārākajiem vides izglītības modeļiem pasaulē.   Tā ir ANO Vides programmas un UNESCO sadarbības partnere vides izglītībā, un ir pamats vides izglītības procesa organizēšanai skolās. Pašlaik Ekoskolu programmā ir iesaistītas aptuveni 40 000 skolas 60 pasaules valstīs, iesaistot 6 miljonus skolēnu.

Programmas pamatā ir vienkāršas un brīvi piemērojamas, bet tai pašā laikā savu efektivitāti  apliecinošas vides pārvaldes sistēmas izveide skolā,  kas veicina izpratni par vidi, saistot  to  ar daudziem mācību priekšmetiem, veido attieksmi un vērtības, interesi par vidi  un līdz ar to arī vēlmi rīkoties.

Programmas ieviešanu Latvijā koordinē Vides izglītības fonds, kas pārstāv Latvijā Starptautisko Vides izglītības fondu (Foundation for Environmental Education). Ekoskolu programma ir viena no piecām šīs organizācijas globālajām programmām līdztekus Zilā karoga un Zaļās atslēgas ekosertifikācijas programmām un Jauno vides reportieru un Izzini mežu programmām vides izglītības jomā. Latvijā programmas īstenošanai šogad finansiālu atbalstu ir sniedzis Latvijas Vides aizsardzības fonds un Sorosa Fonds Latvija.

Latvijā Ekoskolu programmā ir iesaistītas vairāk kā 140 skolas, apvienojot apmēram 17 000 skolēnu. Programma Latvijā darbojas jau desmit gadus un tā ir kļuvusi par atpazīstamu ietvaru skolu aktivitātēm vides izglītībā.

Ekoskolu programmas atpazīstamākais elements ir starptautiskā Zaļā karoga balva, ko saņem tikai tās skolas, kas ilgstošā laika posmā spēj demonstrēt izcilas aktivitātes vides jomā. Latvijas Ekoskolas nosaukums un diploms ir nacionāla līmeņa balva skolām, kuras ir ceļā uz Zaļo karogu.

Šajā  mācību gadā Latvijā plīvo  62 Zaļie karogi. Šīs balvas skolām tiek piešķirtas uz vienu mācību gadu un katru reizi jāizcīna no jauna. Lēmumu par skolu apbalvošanu pieņēmusi Ekoskolu programmas Nacionālā žūrija, kuras sastāvā ir valsts un sabiedrisko vides aizsardzības un izglītības organizāciju pārstāvji.

Savam darbam skola katru gadu izvēlas 1 no piedāvātajām tēmām:

  • Atkritumi
  • Enerģija
  • Ūdens
  • Transports
  • Veselīgs dzīvesveids
  • Skolas apkārtne
  • Klimata izmaiņas
  • Mežs

Kalnciema vidusskola ekoskolu kustībā darbu uzsāka 2012./13. māību gadā, un jau pirmajā gadā saņēma zaļo diplomu.

Darbs ikdienā cieši saistīts ar dažādu  jautājumu risināšanu – katru mēnesi viena no audzināšanas stundām paredzēta dažādu vides jautājumu skaidrošanai, katru gadu tiek veikts skolas vides izvērtējums, sastādīts darba plāns, ko realizē mācību gada laikā, bet pavasarī Vides izglītības fondam tiek nosūtīta atskaite par paveikto.

Skolā notiek daudzas aktivitātes, kas palīdz skolēniem veidot priekšstatus par pareizu attieksmi pret vides problēmu risinājumiem – ikgadēji makulatūras un bateriju vākšanas konkursi, apkārtnes un klašu telpu sakopšanas talkas, projektu nedēļās tiek veikti darbi, kas saistīti ar vides uzlabošanu, vides spēles, konferences  u.c.

Ekoskolas darbu vada ekopadome 2013./2014.m.g., kurā darbojas skolēni no dažādām klasēm.

Mudīte Laumane Administrācijas pārstāvis, direktore
Maija Lasmane Pašvaldības pārstāvis, Valgundes parvaldes vadītāja
Līga Štrausa Skolotāja
Iveta Caune Skolotāja
Sanita Lapāne Skolotāja
Aldis Laumanis Skolas saimnieks
Ārija Vīgante Tehniskā personāla pārstāvis
Inga Feldmane Administrācijas pārstāvis
Liene Āboma Ekoskolas koordinatore
Zanda Jēgermane Ekopadomes priekšsēdētāja 12.klase
Aleksandra Krugļikova 11.klase
Endija Smikarste 9.klase
Samanta Grūbe 8.klase
Lelde Skutele 11.klase
Kate Zeltiņa 9.klase
Sandijs Lasenbergs 9.klase
Alvis Fiļimonovs 8.klase

Skolai ir savs vides kodekss:

Dari un esi tas, kas otru rosina darīt.

Spēks ir cilvēka attieksmē, darbos un vārdos.

Mainies pats un rosini mainīties citiem pret vidi un apkārtni,

saudzē un esi lepns par vietu, kurā Tu dzīvo un mācies.

 

Kalnciema vidusskolas vides rīcības plāns 2014./2015.m.g.

Gada Tēma -Mežs .

Mēnesis

Pasākums

Atbildīgie

Septembris(Mežs) Ekopadomes izveide, Skolas vides un apkārtnes novērtēšana, gada tēmas apstiprināšana. Tematiskie pasākumi -viss par mežu( meža veltes, veselīgas pastaigas utt.) . L.Āboma ,I. Feldmane  un ekopadome
Oktobris Organizātoriski  jautājumi saistībā ar eko pasākumiem. Zaļais karogs, Rīcības plāns, Rīcības nedēļa. Vides aktualitātes novadā ,valstī. Ekopadomes kopsapulce L.Āboma ,I. Feldmane  EkopadomeMK”Cilvēks ,māksla un sabiedrība”
Novembris(Veselīgs dzīvesveids) Veselīgais Mārtiņdienas tirgus.Rīcības nedēļa „Pirmā palīdzība ekstrēmos apstākļos.” Pasākums- Latvijas Valsts dzimšanas diena, lāpu gājiens, ugunskurs  LVM atpūtas teritorijā, sadarbībā ar vecākiem. L.ĀbomaI.FeldmaneEkopadome
Decembris(Enerģija) Skolas dekorēšana. Enerģijas taupīšanas stunda klases audzināšanas stundā. L.Āboma I.FeldmaneEkopadome
Janvāris(Atkritumi) Skolas pasākums-kur paliek atkritumi pēc svētkiem.”Esi stilīgs, sķiro atkritumus” L.ĀbomaEkopadomeMK” Cilvēks ,māksla un sabiedrība”
Februāris(Klimats) Pārrunas audzināšanas stundās par klimata ietekmi uz apkārtējo vidi.Vēja diena  -2.februāris.Klases veido vēja zvanu, kā atgādinājumu par klimata pārmaiņām un mūsu ietekmi uz vidi.Ziemas forums. L.ĀbomaEkopadomeMK” Cilvēks ,māksla un sabiedrība”

 

Marts(Ūdens) Ekopadomes sanāksme.Apkārtnes ūdens novērtēšana. Meža ietekme uz ūdens tīrību. Situācijas izpēte vietējā apkārtnē. L.ĀbomaEkopadomeMK” Cilvēks ,māksla un sabiedrība”
Aprīlis (Vide un apkārtne) Lielā talka visā Latvijā.Sakopšanas talka skolā. Meža teritorijas sakopšana, koku stādīšana, putnu būrīšu izlikšana meža teritorijā sadarbībā ar LVM. L.ĀbomaEkopadome
Maijs(Transports) Ekopadomes sanāksme.Ekoskolas  programmas darbības izvērtēšana.Skolas pasākums. Pārgājiens mežā, nakšņošana teltīs, līdzās skolai. Sadarbība ar vecākiem. L.ĀbomaEkopadome
Septembris-Maijs Tiek veikti dažādi auditi saistībā ar enerģiju, ūdeni un atkritumiem. Tiek vākta makulatūra un baterijas. Šajā gadā Kalnciema vidusskola turpina aktīvu darbību LVM Mammasdabas vides izglītības programmā, tādēļ turpinām veikt dažādas aktivitātes (meža stādīšana, putnu būrīšu izlikšana, putnu vērošana, mācību stundu integrēšanu ar meža vides izglītību utt. L.Āboma EkopadomeMK” Cilvēks ,māksla un sabiedrība”

Kalnciema vidusskolas
ekopadomes koordinātīte
Liene Āboma
Tel.26418317